Kā darbinieku pašapziņa ietekmē organizācijas panākumus?

Pašapziņa ir cilvēka vispārējs, subjektīvs sevis novērtējums, kas iekļauj to, ko domājam, jūtam un ticam paši par sevi. Veselīga pašapziņa ir ļoti svarīga, jo palīdz sasniegt mērķus, saglabāt motivāciju, zinot, ka cilvēks ir spējīgs paveikt to, ko ir ieplānojis. Tāpat ne mazāk svarīgi – spējam nospraust savas personīgās robežas un veidot veselīgas attiecības gan ar citiem, gan paši ar sevi.

Svarīgākā atšķirība starp veselīgu un zemu pašapziņu ir tā, ka cilvēki ar veselīgu pašapziņu veido veiksmīgu sevis paša tēlu savās acīs, tiecas uz panākumiem un baidās no tā, ka varētu neizdoties, taču uzņemas risku un mēģina. Pretstatā cilvēki ar zemu pašapziņu baidās no pašas izgāšanās un fokusējas uz to, lai izvairītos no neveiksmēm, neuzņemoties jaunus izaicinājumus – neizgāšanās viņu acīs ir svarīgāka par milzu izdošanos. Tas viss tādēļ, lai pasargātu savu paštēlu no neveiksmes.

Kas raksturo veselīgu pašapziņu?

• Pozitīvs skatījums uz dzīvi
• Prot pateikt “nē”
• Pārliecība par sevi
• Apzinās un pieņem savas stiprās un vājās puses
• Prot izteikt savas vajadzības
• Neiestrēgst negatīvās pagātnes pieredzēs
• Tic, ka ir līdzvērtīgs citiem – ne labāks, ne sliktāks

Kas raksturo zemu pašapziņu?

• Fokuss uz savām vājībām
• Tic, ka citi ir labāki
• Grūtības izteikt savas vajadzības
• Negatīvs skatījums uz dzīvi
• Bailes no izgāšanās
• Grūtības pieņemt pozitīvu atgriezenisko saiti
• Regulāras bailes un šaubas
• Grūti nospraust robežas un pateikt “nē”
• Kā prioritāti regulāri izvirza citus, nevis sevi

Organizācijās jo īpaši liela nozīme ir darbinieku pašapziņai, jo tā ietekmē darba sniegumu, lojalitāti, apgrozījumu un motivāciju. Cilvēkiem ar zemu pašapziņu ir zemāks darba sniegums un viņi ātrāk padodas saistītos nākamajos uzdevumos, savukārt cilvēki ar augstu pašapziņu, saņemot atgriezenisko saiti par neveiksmi, rīkojas vēl aktīvāk un strādā tikpat cītīgi arī turpmākajos uzdevumos.

Mēs mēdzam pieņemt atgriezenisko saiti, kas ir saskaņā ar mūsu pašu uztveri par sevi – ja man ir zema pašapziņa, es samierinos ar neveiksmi, jo tā apstiprina manis pašas viedokli par sevi, es ticu, ka man tātad turpmāk arī neveiksies. Savukārt, ja man ir augsta pašapziņa, es nesamierinos ar šo neveiksmi, uzskatot, ka tā gadījās šoreiz, taču nākamreiz noteikti var būt labāk. Šajā gadījumā es sevi neredzu kā cilvēku, kuram neizdodas, tāpēc meklēju apstiprinājumus pretējam. Ar zemu pašapziņu cilvēki bieži sevi vērtē ļoti kritiski, saskata vairāk vājās puses, cenšas būt perfekti un vaino sevi par neveiksmēm, liek citus pirmajā vietā (vērtē sevi zemāk), izvairās no izaicinājumiem, cenšas izpatikt citiem un nepamatoti atvainojas par kļūdām.

Zemu pašapziņu uztur cilvēka pamata pārliecības un uzskati par sevi un savu darbu, kas liek justies slikti un nevērtīgi, novedot pie pašsabotāžas uzvedības (prokrastinācija, perfekcionisms u.c.). Līdz ar to, lai stiprinātu pašapziņu, efektīvi var būt treniņi perspektīvas un fokusa maiņai no ierobežojošiem uzskatiem uz atbalstošākiem pašam cilvēkam (no kā iegūst arī organizācija, kurā cilvēks strādā).

Šim nolūkam esam izstrādājuši mācību programmu “Pārliecības spēka aktivizēšana”, kuru vada trenere Lāsma Poļikeviča.