Refleksijas nozīme profesionālajā pilnveidē un mācībās

“Refleksija ir tilts starp pieredzi un mācīšanos.” – Deivids Kolbs

Profesionālās darbības pilnveides pamatā ir pieredze, tās mērķtiecīga apzināšanās un integrēšana turpmākajā profesionālajā darbībā. Apzināties pieredzēto palīdz reflektēšana par to.

Refleksija ir prasme domāt par to, kā es domāju, tā ietver emocionālu un intelektuālu aktivitāti, spēju sevi (arī citus) novērot, tādējādi mācoties no personīgās vai citu pieredzes. Šāda darbības forma būtiski atšķiras no “vienkārši parunāšanas”, jo ietver sevī analizēšanu, savu domu kritisku izvērtēšanu, zināšanu un priekšstatu pārstrukturēšanu, adaptivitāti un elastīgumu mainīgos apstākļos.

Tādējādi tiek radīta vieta jaunām zināšanām un tās tiek nostiprinātas. Refleksija ir arī spēja domāt neordināri, ārpus ierastām kategorijām – caur simboliem, abstrakcijām, savu sajūtu un emociju apzināšanos.

Kā norādījis Deivids A. Kolbs (1984) savā pieredzes mācīšanās teorijā, refleksija ir būtisks komponents mācīšanās ciklā, kas savieno konkrēto pieredzi ar abstraktu konceptualizāciju un aktīvu eksperimentēšanu.

Refleksija ir attīstāma prasme. Win partners veidotajās mācību programmās cenšamies balstīties profesionāļu (mācību programmu dalībnieku) pieredzē, mudinot dalībniekus reflektēt par to. Mācībās dodot vietu refleksijai, tiek nodrošināta mērķtiecīga mijiedarbība starp grupas dalībniekiem, kā rezultātā ir iespēja aizgūt citu pieredzi, integrējot to savā profesionālajā ikdienā/situācijās.

Mērķis ir attīstīt profesionāļos refleksiju kā profesionālās darbības pamatu. Ikdienas darbā tas rada virkni priekšrocību:

• Ļauj apzināties, kas strādā labi un kas varētu tikt uzlabots, tādējādi veicinot pastāvīgu mācīšanos un attīstību
• Palīdz identificēt profesionālās attīstības virzienus, mācoties no pieredzes, kļūdām un veiksmēm, tādējādi vairojot kompetences
• Apzinoties iepriekšējo rīcību un tās rezultātus, uzlabojas lēmumu pieņemšanas prasmes – tie kļūst izsvērtāki
• Veicina sapratni par sevi un citiem, uzlabojot komunikāciju un sadarbību komandā
• Analizējot ikdienas notikumus, iespējams identificēt produktīvākās pieejas un uzlabot darba organizāciju
• Mann, Gordon, & MacLeod (2009) metaanalīze par reflektīvās prakses ietekmi uz profesionālo sniegumu veselības aprūpes jomā parādīja līdz pat 30% snieguma uzlabojumu tiem, kas regulāri praktizē strukturētu refleksiju

Refleksijas šķēršļi un to pārvarēšana

Refleksijas procesā bieži sastopamies ar šādiem šķēršļiem:

• Laika trūkums – ikdienas steigā refleksijai netiek atvēlēts pietiekams laiks. Risinājums: ieplānot konkrētu laiku refleksijai (pat 5-10 minūtes dienā)
• Paškritikas bailes – nepatika analizēt savas kļūdas. Risinājums: veidot drošu vidi, kur kļūdas tiek uztvertas kā mācīšanās iespējas
• Neērtības sajūta – domājot par neveiksmēm, var rasties nepatīkamas emocijas. Risinājums: fokusēties ne tikai uz problēmām, bet arī uz sasniegumiem
• Prasmju trūkums – strukturētas refleksijas veikšanai nepieciešamas noteiktas prasmes. Risinājums: izmantot skaidru refleksijas modeli

Refleksijas modelis praktiskai pielietošanai

Piedāvāju ikdienā ērti pielietojamu modeli reflektīvās darbības veicināšanai:

• Svarīgas/nozīmīgas situācijas apraksts. Kas notika? Lai situāciju vispusīgi izpētītu, to var niansēti aprakstīt, zīmēt, lūgt citiem uzdot jautājumus par to.
• Sevis apzināšanās situācijā. Kādas sajūtas, emocijas piedzīvoji šajā situācijā? Kādas domas pamanīji? Pieraksti tās, analizē sajūtu un emociju cēloni – kas to rašanos ietekmēja?
• Situācijas izvērtēšana. Kas šajā situācijā izdevās? Ar ko lepojies savā rīcībā? Ko varēji darīt savādāk? Kas sarūgtina? Kas neizdevās
• Nozīmes/jēgas atrašana. Kāda nozīme ir šai konkrētai situācijai? Ko tā Tev māca, mudina apzināties? Ko, pateicoties šai situācijai, varēji pamanīt? Kāda ir tās nozīme kopīgā kolektīva kontekstā (kā tā saistīta ar citiem)?
• Iespēju/variantu apzināšanās. Ko vēl varēja darīt? Ģenerē idejas, jautā citiem (arī mākslīgajam intelektam).
• Konkrēta rīcības plāna izstrāde. Ja situācija atkārtotos, tad kā rīkotos? Te svarīgi arī apjaust nepieciešamos resursus (kolēģi, materiālie resursi, zināšanas, kas nepieciešamas). Kā vari tam sagatavoties šobrīd – kādas prasmes, zināšanas, kompetences jāattīsta? Nospraud konkrētus uzdevumus.

Praktisks piemērs

Situācija: Prezentācija komandai par jauno projektu nesaņēma gaidīto atsaucību.

• Apraksts: Prezentēju jauno projektu, kolēģi uzdeva maz jautājumu, daži šķita neieinteresēti
• Sajūtas: Sajutu vilšanos un nedrošību par savu sniegumu
• Izvērtēšana: Izdevās strukturēt informāciju, bet, iespējams, nenoķēru auditorijas interesi
• Nozīme: Šī situācija parādīja, cik svarīgi ir pielāgoties auditorijai un radīt iesaisti
• Iespējas: Varēju sākt ar jautājumu par kolēģu gaidām, iekļaut vairāk interaktīvu elementu
• Plāns: Nākamreiz iepriekš noskaidrošu auditorijas zināšanu līmeni, sagatavošu jautājumus diskusijai, izmantošu vizuālus un interaktīvus elementus

Refleksijas ietekme uz izaugsmes domāšanu

Pētījumi apliecina, ka regulāra refleksija veicina izaugsmes domāšanas (growth mindset) attīstību, ko Kerola Dveka (Carol Dweck, 2006) identificē kā būtisku faktoru ilgtermiņa profesionālajai veiksmei. Cilvēki ar izaugsmes domāšanu uzskata, ka viņu spējas var attīstīt caur darbu, stratēģisku pieeju un citu cilvēku atgriezenisko saiti.

Boud, Keogh, & Walker (1985) pētījumi parāda, ka refleksija palīdz pārveidot pieredzi dziļākās zināšanās un attīstīt praktisku gudrību, kas balstās personīgajā pieredzē.

Noslēgums

Refleksijas iemaņu attīstīšana ir ilgtermiņa process, kas prasa regulāru praksi. Sāciet ar maziem soļiem – uzdodot sev jautājumu dienas beigās: “Kas šodien izdevās? Ko es iemācījos? Kā šī mācība man palīdzēs rīt?” Pat piecu minūšu ikdienas refleksija var radīt būtiskas izmaiņas jūsu profesionālajā veiktspējā un apmierinātībā ar darbu.

Donald Schön (1983) savā darbā “The Reflective Practitioner” (“Reflektējošais praktiķis”) uzsver, ka tieši reflektīvā prakse atšķir izcilus profesionāļus no vidējiem. Viņš apraksta “refleksiju darbībā” (reflection-in-action) un “refleksiju par darbību” (reflection-on-action) kā divus būtiskus profesionālās attīstības aspektus. Ieguldot laiku sevis apzināšanā, mēs iegūstam ne tikai profesionālo izaugsmi, bet arī dziļāku izpratni par sevi un pasauli ap mums.

Raksta autore: Baiba Pumpiņa, labbūtības un komunikācijas trenere