3 mīti par izdegšanu

Lai arī šķiet, ka sākam pierast pie apkārtējiem stresa un neziņas pilnajiem ārējiem apstākļiem kuros dzīvojam, un tas kļuvis par “jauno normu”, tomēr pēc 2023. gada Kantar pētījuma datiem, tiek secināts, ka Latvijā 41% strādājošo pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši “izdegšanas” pazīmes.

Kas ir izdegšana, kā tā rodas un ko ar to iesākt pašiem un darbiniekiem? 

WIN drosmes un komunikācijas trenere Agnija Šmite, strādājot ar emociju un stresa vadību, ir sastapusies un dalās ar vairākiem mītiem par šo tēmu.

1. Izdegšanas iemesls ir augsts stresa līmenis.

Bieži sastopos ar pārliecību – ja tiek piedzīvots augsts stresa līmenis, tad izdegšana būs klāt kā likts! Šajā apgalvojumā ir tikai daļa patiesības, jo nevis pats stress ir kaitējošs, bet gan tas, cik ilgi mēs atrodamies šajā spriedzes stāvoklī.Piemēram, lielākā daļa no mums var pacelt gan 1kg hanteli, gan 10kg svara bumbu. Jā, viena būs 10 reizes smagāka un prasīs lielāku piepūli, lai to paceltu. Tajā pašā laikā, ja svara bumbu pēc brīža varēsim noliksim, bet vieglāko būs jātur rokās visu dienu, kurā situācijā nogursim vairāk? Līdzīgi ir arī ar stresu – ja piedzīvojam augstu stresa līmeni, bet pēc tam varam atpūsties un no tā atslēgties, tad stress pat savā ziņā ir veselīgs. Savukārt salīdzinoši zems, bet nepārtraukts stress var izraisīt organisma pārgurumu un izdegšanu.

2. Izdegšana notiek strauji un acīmredzami!

Esmu vairākkārt dzirdējusi no saviem klientiem, kas saka – viss bija kārtībā, turējos, līdz vienā brīdī sabruku. Patiesībā pirmās izdegšanas pazīmes bieži vien jau tiek novērotas 1 – 1.5 gadu iepriekš, tikai esam pieraduši tās nepamanīt, neņemt vērā un bieži vien arī neatpazīt. “No rīta pamostos jau nogurusi”, “Mani nekas vairs neinteresē, neaizrauj”, “Gribu, lai visi liek mani mierā”, “Nesaprotu, kas ar mani notiek, sāku kļūdīties, kur agrāk biju precīzs un pusi neatceros, ko man saka”.Šīs visas var būt pirmās pazīmes izdegšanai, kuras ir vērtīgi pamanīt savlaicīgi, lai pēc tam nebūtu jācīnās ar izdegšanas sekām.

3. Izdeg tikai vājie! 

Nezinu, no kurienes ir cēlies šis pieņēmums, ka stiprie ir tie, kas visu var, kas neslimo un kuriem “nav problēmu”! Tāpēc bieži redzam, ka slimam nākt uz darbu tiek uzskatīta pat par varonību. Un, ja arī pamanām, ka kaut kas ar mūsu pašsajūtu vairs nav kārtībā, mēģinām to slēpt, pārvarēt un cīnīties.Tāpēc man gribas teikt, ka ir tieši otrādi – pirmie izdeg stiprie, un bieži vien tie ir vadītāji, jo viņi uzņemas darbus, kad citi jau vairs nevar, viņi aizvieto, piesedz, palīdz un atbalsta. Jo viņu pārliecība ir, ka izdegšanas problēma nav prioritāte, kamēr vien paši nesabrūkam.

Lai samazinātu izdegšanas risku, varam sākt ar maziem solīšiem ceļā uz savu un darbinieku labbūtību:

• Pamanīt “sarkanos karodziņus”, kas veicina izdegšanu un laicīgi atpazīt pazīmes
• Parūpēties par sevi un atcerēties, ka tikai esot veselam ir iespēja veikt jēgpilnu darbu
• Sadraudzēties un vadīt savas emocijas un stresu, lai apzināti tos iegūstam sev kā palīgus, nevis ienaidniekus
• Lūgt atbalstu un iegūt zināšanas no profesionāļiem, tā ietaupot mūsu vērtīgāko resursu – laiku

Lai labāk izprastu izdegšanas posmus un spētu jau savlaicīgi to novērst, esam izstrādājuši mācību programmu “Degt, bet neizdegt”, kuru vada trenere Agnija Šmite .