Kā vasarā saglabāt produktivitāti, neupurējot atpūtu

Saule aiz loga, pilni kalendāri, kolēģi dodas atvaļinājumos, bet darba apjoms… nemazinās.

Mūsu smadzenes nepārtraukti salīdzina sevi ar apkārtējiem. Sociālajos tīklos redzam atvaļinājumus, kamēr paši sēžam sapulcēs. Rodas sajūta, ka kaut ko palaižam garām. Šo efektu psiholoģijā dēvē par FOMO (fear of missing out), un tas būtiski samazina spēju koncentrēties. Vasara daudziem rada sajūtu, ka jāspēj izdarīt tikpat daudz kā citos gadalaikos, vienlaikus atrodot laiku ģimenei, ceļojumiem un atpūtai. Rezultātā nereti cenšamies “izspiest” no sevis vēl vairāk, līdz vasaras beigās jūtamies noguruši, nevis atjaunojušies.

Taču vasarai nav jābūt periodam, kad izvēlamies starp darbu un dzīvi. Tā var būt iespēja strādāt gudrāk.

WIN partners ikdienā redzam, ka ilgtspējīgi rezultāti nerodas no garākām darba stundām. Tie rodas komandās, kur cilvēki zina prioritātes, uzticas viens otram un spēj atklāti vienoties par darba organizāciju.

Kāpēc vasarā strādāt kļūst grūtāk?

Tam ir vairāki iemesli: darba ritms mainās, daļa kolēģu ir atvaļinājumā, lēmumi tiek pieņemti lēnāk, projekti ievelkas. Tajā pašā laikā ārā ir silts, dienas ir garākas un motivācija pavadīt vakaru pie datora ir krietni mazāka.

Tas nav slinkums, tā ir normāla cilvēka reakcija. Tāpēc svarīgākais jautājums nav “kā strādāt vairāk”, bet gan “kā organizēt darbu gudrāk”.

Pieci veidi, kā pielāgot darbu vasarai

1. Izmanto rīta stundas

Ja darba specifika to ļauj, sāc darbu agrāk. Daudzi cilvēki vasarā ir produktīvāki no rīta, kad vēl nav karstuma un uzmanību nenovērš citas aktivitātes. Ja darba dienu izdodas sākt plkst. 7.00 vai 7.30, iespējams, jau pēcpusdienā vari būt brīvāks.

Svarīgākais – nevis nostrādāt vairāk stundu, bet efektīvāk izmantot tās, kurās koncentrēšanās ir visaugstākā.

2. Vienojieties par elastīgāku darba modeli

Vai visas tikšanās tiešām jāorganizē klātienē? Vai visas dienas jāstrādā birojā?

Daudzās komandās vasara ir labs laiks vienoties par elastīgāku darba organizāciju – attālinātām darba dienām, pielāgotu darba laiku vai īsākiem sapulču blokiem. Svarīgākais ir vienoties par rezultātu, nevis kontrolēt atrašanās vietu.

3. Neplāno dienu 100%

Ja kalendārs ir aizpildīts no plkst. 8.00 līdz 17.00, pietiek ar vienu neparedzētu situāciju, lai viss sabruktu. Vasarā īpaši svarīgi atstāt vietu neparedzētiem jautājumiem.

Mazliet brīvāks kalendārs bieži nozīmē mazāk stresa.

4. Plāno arī atpūtu

Darba uzdevumus mēs ierakstām kalendārā, bet vai ierakstām arī laiku pusdienām, pastaigai, agrākam darba dienas noslēgumam?

Ja atpūta netiek ieplānota, parasti tai neatliek laika.

5. Neaizstāj atvaļinājumu ar darbu no terases

Klēpjdators pie ezera joprojām ir klēpjdators un attālināts darbs nav tas pats, kas atpūta.

Ja esi atvaļinājumā, centies patiešām atslēgties no darba. Tieši šis laiks palīdz atgriezties ar jaunu enerģiju un idejām.

Kas jādara vadītājiem?

Arī vadītājiem vasara ir iespēja pārskatīt komandas darba organizāciju.

Nevis prasīt no visiem vienādu darba režīmu, bet kopīgi vienoties:

• kā organizēsim darbu atvaļinājumu laikā;
• kā nodrošināsim informācijas apriti;
• kurus uzdevumus var atlikt uz rudeni;
• kur nepieciešama lielāka elastība.

Jo vairāk skaidrības komandā, jo mazāk stresa katram individuāli.

Atceries, ka produktivitāte nav nostrādāto stundu skaits

Mēs bieži domājam, ka produktīvs cilvēks ir tas, kurš strādā visilgāk. Patiesībā produktivitāte nozīmē paveikt svarīgāko, vienlaikus saglabājot enerģiju arī rītdienai.

Vasara ir labs atgādinājums, ka darbs nav sprints, tas ir maratons. Un maratonā uzvar nevis tas, kurš skrien visātrāk pirmajos kilometros, bet tas, kurš prot sadalīt spēkus visai distancei.

Noslēgumā

Labs darbinieks nav tas, kurš vienmēr strādā visvairāk. Labs darbinieks ir tas, kurš spēj ilgtermiņā saglabāt augstu darba kvalitāti, veselīgu enerģiju un motivāciju.

Strādā tā, lai degtu par savu darbu, nevis izdegtu no tā.